Katrs dārznieks, kura dārzā aug veci augļu koki, agrāk vai vēlāk saskaras ar satraucošu ainu: koks, kas agrāk dāsni priecēja ar bagātīgu ražu, pēkšņi sāk nīkuļot
Lapas zaudē spilgti zaļo krāsu, ziedēšana kļūst skopa, bet ābolu kļūst arvien mazāk un tie sīki. Īpaši sāpīgi tas ir gadījumos, kad runa ir par daudzu gadu vecu ābeli, zem kuras reiz auga bērni, bet tagad – mazbērni. Šis koks ir daļa no ģimenes vēstures, mājīguma un tradīciju simbols. Un šāda koka atgriešana ir ne tikai agrotehnisks uzdevums, bet gandrīz kā misija.
Taču nevajadzētu steigties veco koku izrakt ar saknēm. Dažreiz pietiek ar vienkāršu, pieejamu un ekoloģisku līdzekli – koksnes pelniem, lai atdotu ābelei spēku, izturību un iepriekšējo ražību. Šis “atkritums” no kamīna vai krāsns nav atkritumi, bet gan spēcīgs dabas mēslojums, kas spēj radīt brīnumus.
Kāpēc ābele pārstāj nest augļus: galvenie iemesli
Ražas samazināšanās nav spriedums. Tas ir signāls, ka kokam trūkst atbalsta. Biežākie iemesli ir nevis vecums, bet gan nepareizi augšanas apstākļi un kopšana: 1.Augsnes noplicināšanās. Ābele, īpaši vecāka par 10 gadiem, aktīvi izsmeļ no zemes barības vielas. Bez regulāras papildināšanas tā sāk nīkuļot.
2.Paaugstināta augsnes skābuma pakāpe. Ābelēm patīk neitrāla vai viegli sārmaina augsne. Skābā zemē tās sliktāk uzņem fosforu, kāliju un kalciju, kas noved pie vāja augšanas.
3.Nepietiekams galveno elementu daudzums. Īpaši kritisks ir kālija un fosfora trūkums – tie atbild par augļu pumpuru ieriešanos un ziemcietību.
4.Nepareiza kopšana. Nepietiekama augsnes irdināšana, mulčēšanas trūkums, atzarošanas ignorēšana – viss tas uzkrājas un pamazām novājina koku.
5.Ķīmiskie mēslojumi var dot īslaicīgu augšanas pieaugumu, taču tie neatrisina sakņu problēmas. Turklāt to pārpalikums var izjaukt augsnes bioloģisko līdzsvaru. Toties dabiskie līdzekļi, piemēram, koksnes pelni, darbojas maigi, visaptveroši un droši.
Kā koksnes pelni ir noderīgi ābelēm
Pelnos nav tikai pelni – tas ir īsts minerālu koncentrāts, kas satur līdz pat 30 vērtīgu mikro- un makroelementu. Tie darbojas kā komplekss mēslojums, uzlabojot ne tikai koka barošanos, bet arī augsnes struktūru. Galvenās pelnu sastāvdaļas un to nozīme:
Kālijs – galvenais “arhitekts” ziemcietībai. Stiprina koksni, veicina dzinumu nobriešanu un paaugstina izturību pret salu. Atbild arī par cukuru uzkrāšanos augļos – āboli kļūst saldāki.
Fosfors – sakņu sistēmas dzinējspēks. Veicina sakņu augšanu, iesaistās ziedpumpuru ieriešanā un paātrina augļu nogatavošanos. Kalcijs – būvnieks. Stiprina augus, paaugstina izturību un novērš augļu rūgto plankumainību. Magnijs, sērs, dzelzs, bors, mangāns – nepieciešami fotosintēzei, hlorofila veidošanai, jaunu dzinumu augšanai un ābolu garšas uzlabošanai.
Atšķirībā no minerālmēsliem pelni darbojas pakāpeniski. To elementi lēnām izšķīst augsnē un nonāk līdz saknēm visa sezonas laikā, neradot pārbarošanu.
Kādi pelni der mēslošanai: izvēlamies kvalitatīvu
Ne visi pelni ir vienlīdz vērtīgi. Kvalitāte atkarīga no tā, kas tieši ticis sadedzināts krāsnī vai ugunskurā. Ieteicams izmantot pelnus no:
-Lapkokiem: bērza, ozola, ābeles, kļavas. Šādi pelni ir īpaši bagāti ar kāliju un kalciju.
-Skujkoku (priedes, egles) – pieļaujami, bet mazākā daudzumā, jo satur vairāk sveķu un var paaugstināt augsnes skābumu.
Kategoriski nedrīkst izmantot pelnus no: ogles (satur smagos metālus), plastmasas, atkritumiem, skaidu plātnēm, finiera, lamināta, krāsotiem vai piesūcinātām dēļiem, glancēta papīra un kartona ar drukātu tekstu. Šādi materiāli degot izdala vielas, kas uzkrājas augsnē un var nonākt augļos. Kā atpazīt labus pelnus:
-Krāsa – gaiši pelēka, dažkārt ar baltu nokrāsu.
-Konsistence – irdena, bez lieliem oglīšu gabaliem, atkritumiem un metāla piejaukumiem.
-Smaka – neitrāla, bez ķīmiskas vai kodīgas piegaršas.
Ja pelni ir sīksti un viegli put, tas ir labs rādītājs. Gabali un melni ieslēgumi liecina par nepilnīgu sadegšanu – šādus pelnus labāk neizmantot.
Vai tā ir taisnība, ka kaķi vīriešus mīl vairāk nekā sievietes -mīti un zinātniski fakti
Kad un kā pievienot pelnus ābelēm: soli pa solim
Labākais laiks mēslošanai – augusta beigas – septembra sākums. Šajā laikā ābele jau ir devusi ražu, bet vēl nav iegrimusi miera stāvoklī. Mēslojums šajā periodā palīdz kokam atjaunot spēkus pēc ražas, sagatavoties ziemai, ielikt ziedpumpurus nākamajam gadam.
Devas: pieaugušai ābelei (vecākai par 5 gadiem) – 3 litru burkas pelnu, jaunajiem kokiem (1–4 gadi) – 1 burka, pārspīlēt nedrīkst: pelnu pārpalikums var paaugstināt augsnes pH līdz bīstamam līmenim, izraisīt sakņu apdegumu un lapu dzeltēšanu.
Pareizais lietošanas veids: Atkāpieties no stumbra 50–70 cm – tieši tur atrodas galvenā sakņu masa. Vienmērīgi izbārstiet pelnus pa visu stumbra apli, it kā “sālītu pannu”. Vieglītiņām irdiniet augšējo augsnes kārtu ar grābekli vai kapli, lai pelni labāk saskartos ar zemi. Bagātīgi aplaistiet ar siltu ūdeni smalka lietutiņa veidā – tas aktivizēs minerālu šķīšanu un iesūkšanos augsnē.
Ko darīt ar zaļajiem tomātiem – vairākas gardas pagatavošanas metodes visām gaumēm
Alternatīva metode (sausā vasarā):
Pa vainaga perimetru izveidojiet nelielas vagas 5–7 cm dziļumā, ieberiet tajās pelnus, apberiet ar zemi un aplaistiet. Šādi pelni tiek pasargāti no izpūšanas un izskalošanās, nodrošinot efektīvāku uzsūkšanos. Kad redzams rezultāts? Jau pēc 1–2 nedēļām pēc mēslojuma var pamanīt uzlabojumus:
-lapas kļūst sulīgāk zaļas un stingrākas,
-dzinumi nostiprinās, iegūst skaistu krāsu,
– koks labāk panes rudens salnas.
Nākamajā gadā ziedēšana kļūst bagātīga un vienmērīga, raža pieaug vairākas reizes – zari burtiski liecas no āboliem, augļi ir lieli, vienmērīgi, ar izteiktu aromātu un bagātīgu garšu. Daudzi dārznieki atzīmē, ka pēc vairākiem gadiem, regulāri mēslojot ar pelniem, ābeles sāk nest ražu stabili, bez “ražīgo” un “tukšo” gadu maiņām.
Kur vēl var izmantot koksnes pelnus, kā arī svarīgākais ieteikums nākamajā lapā
